Atklāta vēstule Misūri sinodes Presidentam Herisonam

Atklāta vēstule Metjū Herisonam (Matthew Harrison)

Godātais Bīskapa kungs,

Pirms kāda laika kolēģis norādīja uz šo Jūsu Facebook ierakstu, kurš ir plaši ticis lasīts gan ASV, gan Latvijā.

Matt Harrison, Facebook ieraksts 2021.g. 26. septembrī

Kopš tam esmu ilgi domājusi, vai vajadzētu komentēt šo ierakstu, jo daudzejādā ziņā tas uz mani neattiecas. Esmu locekle baznīcā, kas neatrodas altāra un kanceles sadraudzībā ar Luterāņu baznīcu-Misūri sinodi, un daudz no MS mācībām un prakses ir pretrunā ar manu pārliecību. Vēl pie tam, tādēļ, ka esmu sieviete-ordinēta mācitāja, starp mums plešas nepārvarāma aiza. Tomēr, vairāk iedziļinājusies, sapratu, ka Jūsu komentāri, bīskapa kungs, sevī ietver ļoti tālejošas sekas ekumēniskajai videi Latvijā, un līdz ar to ir pieļaujami man komentēt.

Pirmkārt, lai gan no Jūsu komentāra to grūti saprast, Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca nav izstājusies no Pasaules luterāņu federācijas. Bez tam, tās nosaukums nav Latvijas luteriskā baznīca, kas it kā uzsver zināmu tautas baznīcas statusu, līdzīgu tam, kas piešķirta Danijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai, kuru bieži dēvē par Dānijas Tautas baznīcu (Den danske Folkekirke) [šī ninase nav skaidra latviešu valodā – JJG]. Latvijā faktiski ir trīs evaņģēliski luteriskas baznīcas, no kurām, protams, LELB ir lielākā; bet luterāņi nesastāda kristiešu vairākumu Latvijā, nemaz nerunājot par visu iedzīvotāju vairākumu.

Otrkārt, ja LELB iestājas Starptaustiskajā luterāņu padomē (International Lutheran Council) un izstājas no Leienbergas apvienības (Eiropas protestantu baznīcu apvienības), tad šādai rīcībai arī ir sekas, kas varētu iespaidot Latvijas ekumēnisko pasauli – un tas, spriežot pēc Jūsu ieraksta, Jums darītu prieku. Izstāšanās no EPBA, šķiet, ir pirmā praktiskā seka no LELB Satversmes jaunās Preambulas, kuru Sinode pieņēma 2016. gadā.

“Latvija [sic] evaņģēliski luteriskās Baznīcas mācībai un dzīvei saistoša kopības izpausme, kurā parādās Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas vienprātība un norobežošanās no herēzēm un shizmām, ir no senbaznīcas mantotās Apustuļu, Nikejas-Konstantinopoles un Atanasija ticības apliecības, kā arī reformācijas ticības apliecības, kas apkopotas “Liber Concordiae”. Uz šī negrozāmā pamata stāvēdama un paļaudamās uz Dieva žēlastību, Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca grib paklausīt Kristus pavēlei būt par Viņa liecinieci un sludināt evaņģēliju visai radībai….”

http://www.lelb.lv/lv/?ct=satversme

Citiem vārdiem sakot, tāpēc ka EPBA sastāv ne tikai luterāņu, bet arī citas baznīcas, kuru izcelsme meklējama Reformācijas laikos, bet kuru mācība nav precīzi vienāda ar Vienprātības grāmatu, Liber Concordiae, tad LELB no šīs apvienības ir izstājusies lai sevi norobežotu no herētiķiem un shizmatiķiem.

Zināmā mērā, tam nebūtu jābūt pārsteigumam, jo sastāvēšana Starptautsikajā luterāņu padomē to tieši arī no LELB pieprasītu:

SLP nolikumi

“Baznīcu sadraudzība un kalpošana.

a. Sadraudzība, vienošanās un sinkrētisms. Svētā kristīgā baznīca ir atrodama tur, kur “pareizi māca Evaņģēliju un pareizi pārvalda sakramentus” kā Kristus tos iestādījis. [Augsburgas Ticības apliecība, 7. Artikuls]. Lai gan visiem kristiešiem ir jāstrādā kopā kur vien iespējams, altāra un kanceles sadraudzība ir iespējama tikai tur, kur ir kopīga ticības apliecība, Dieva Vārdā pamatota. Kur ir nesaskaņas starp baznīcu iestādēm attiecībā uz Dieva Vārdu, mēs neizliksimies, ka šīs atšķirības ir nesvarīgas, nedz arī dosim nepareizu liecību, daloties altāra un kanceles kopībā.”

(ILC Byelaws, 2017).

Ņemot vērā, ka LELB nav “kopīgas ticības apliecības”, teiksim, ar EPBA loceklēm Skotijas baznīcu (Church of Scotland, Reformātu baznīca), metodistiem vai ar Vācijas Evaņģēlisko baznīcu (Evangelische Kirche in Deutschland, baznīcu apvienība, kas vieno luterāņu, reformātu un uniātu draudzes), tad altāra un kanceles kopība ir šīm baznīcām nevar tikt praktizēta. Pirms dažiem gadiem, kādā teoloģiskā diskusijā arhibīskaps Jānis Vanags atkārtoja Sv. Cipriāna slaveno teicienu: extra ecclesiam nulla salus, vai ārpus baznīcas pestīšanas nav. Vēlāk viņam vaicāju, kā viņš norobežotu šo baznīcu, ārpus kuras pestīšana nebūs atrodama: atbilde bija tāda, ka robežas nosprauž tā pati Vienprātības grāmata. [NB Daudzas luterāņu baznīcas skatās atšķirīgi uz šo jautājumu, jo Vienprātības grāmatā atrodami lāsti un nosodījumi ne tikai pret katoļiem, bet arī pret reformātiem, anabaptistiem utt. Pēdējo gadu laikā ir notikušas intensīvas sarunas starp baznīcām, ar nolūku vienreiz uz visiem laikiem atteikties no šīm Reformācijas laika anatēmām].

Protams, ka tas viss ir likumsakarīgi, lai Romas katoļu un Pareizticīgās baznīcas varētu būt pārsteigtas par šādu Cipriāna domas interpretāciju.  

Bet Misūri sinode, ar savu rīcību un materiālo atbalstu, šos pavērsienus ir veicinājusi. Vēl vairāk – Jūsu kaujnieciskais ieraksts, manuprāt, nevestī par žēlastību un kristīgu mīlestību, bet veicina ekumēniskās pasaules Latvijā sagraušanu. Jo šķistu likumsakarīgi, ka aizliegums baudīt altāra un kanceles kopību neattiecas tikai uz šķietami attālinātām vienībām kā EPBA, bet arī uz vietējiem ekumēniskajiem partneriem – Romas katoļu baznīcu, baptistiem, Pareizticīgo baznīcu utt.

File:Ekumēniskais dievkalpojums Rīgas Domā (23110509665).jpg

Ekumēniskais dievkalpojums Rīgas Domā

Ja kanceles kopība ar tiem, ar kuriem nav kopīgas ticības apliecības, ir aizliegta, kā tas iespaidos mūsu tautai svarīgos nacionālos un garīgos notikumus, kā, piemēram, 18. novembris, kad bieži Arhibīskaps Stankevičs tiek aicināts sprediķot luterāņu Domā? Kā izskatītos mūsu lielie svētki, ja baptisti, katoļi, pareizticīgie vai Vasarsvētku draudzēm piederīgie vairs netiktu aicināti piedalīties ekumēniskos dievkalpojumos? Es labi atceros, cik šokēta es jutos, uzzinot, ka pat 11. septembra piemiņas svētbrīžos Misūri sinodes mācītāji nedrīkstēja piedalīties, ja tie bija ekumēniski; jo pat tautas traģēdijas priekšā doktrināla tīrība bija svarīgāka par cilvēkiem nepieciešamo mierinājumu un pastorālo aprūpi.

Jau tagad redzam vienu šīs virzības maiņas seku. Vācijas Evaņģēliskā baznīca, ilggadīga, uzticīga LELB partnere, ir paziņojusi, ka tā vairs neatbalstīs vācu draudzes nedz ar finansēm, nedz ar mācītāju nosūtīšanu uz Latvija, jo lēmums izstāties no EPBA apvienības šādu iemeslu dēļ, tiek uztverts kā pretējs VEB mērķiem un misijai. Tas nozīmē, ka tiešām vērtīga draudzība, kas veicināja evaņģēlija sludināšanu visai radībai, kā teikts LELB Satversmes Preambulā, nu ir pārrauta.

Bīskapa kungs, es ļoti ceru un lūdzu Dievu, ka šīs attīstības tomēr kaut kādā veidā veicinās, nevis aizturēs evaņģēlija sludināšanu Latvijā, un drīzāk novedīs uz ciešāku kristiešu vienotību, nevis mūs šķirs vairāk, nekā tas jau ir noticis. Mazliet pārfrāzējot Hermani Zasi, nākotne pieder tiem, kas uzdrīkstas sludināt Jēzus Kristus labās ziņas; tas vēl jo vairāk attiecas uz mūsu salauzīto un polarizēto pasauli.

NB Tulkojums no iepriekšejā bloga angļu valodā.

Leave a Reply

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s